Latvijas iedzīvotāji tic, ka vienreiz noziegumu izdarījis cilvēks spēj laboties, ja viņam palīdz iekļauties sabiedrībā

2018. gada oktobrī pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) pasūtījuma sadarbībā ar Baltijas Sociālo zinātņu institūtu veicām plašu sabiedriskās domas pētījumu, kurā aptaujājām Latvijas iedzīvotājus, darba devējus, valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Pētījumā tika noskaidrots arī ieslodzījumā un probācijas uzraudzībā esošo personu viedoklis un gūtā pieredze pēc soda izciešanas.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, 2019.gada sākumā mūsu eksperti izstrādāja “Komunikācijas stratēģiju sabiedrības un darba devēju aizspriedumu mazināšanai par bijušajiem ieslodzītajiem 2019. – 2022. gadam”

Pētījuma jautājumu loks ir plašs un ziņojums ir apjomīgs. Ar tā būtiskākajiem secinājumiem SIA “Comperio” valdes locekle Gunta Misāne iepazīstināja preses konferencē.

Lai atgriešanās sabiedrībā norisinātos veiksmīgi, ir būtiski turpināt atbalstu arī pēc ieslodzījuma. Kā svarīgākos atbalsta punktus aptaujātie bijušie un esošie ieslodzītie minējuši tieši ģimenes saišu stiprināšanu, praktisku palīdzību darba un dzīvesvietas atrašanā, dokumentu nokārtošanā, kā arī palīdzību alkohola un narkotisko vielu atkarību mazināšanā. Neatsverama nozīme ir arī atbalsta personai, pie kuras vērsties dažādās dzīves situācijās neilgi pēc atbrīvošanās.

10 % aptaujāto darba devēju ir snieguši vai šobrīd nodrošina darbu cilvēkiem pēc ieslodzījuma, savukārt vēl 14 % uzņēmēju izskata iespēju tuvākajā nākotnē nodarbināt bijušo ieslodzīto. Tajā pašā laikā katrs ceturtais bijušais ieslodzītais saskāries ar diskrimināciju, meklējot darbu vai uzsākot darbu jaunā darbavietā.

Kaut arī darba devēji piesardzīgi izturas pret bijušo ieslodzīto nodarbināšanu, 78 % iedzīvotāju uzskata – uzņēmumi, kas nodarbina bijušos ieslodzītos, sniedz ieguldījumu sabiedrības drošībā. Viņu attieksme pret uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem un ražotajām precēm tādēļ būtiski nemainītos.

No 51 – 77 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka turpinātu sadarbību, pirktu preces, izmantotu pakalpojumus tādā pašā apjomā un sadarbotos vēl aktīvāk tādās nozarēs kā apkārtnes uzkopšana, apģērbu šūšana, mazumtirdzniecība, auto un nekustamā īpašuma remonts, būvniecība, ēdināšana un skaistumkopšana. Darbinieka iepriekšēja krimināla pagātne nebūtu būtisks šķērslis izmantot arī krāvēju un taksometra pārvadājumu pakalpojumus.

Ja bijušie ieslodzītie strādātu mazāk kvalificētu darbu pašvaldībās un valsts iestādēs, pret to iebildumu nebūtu 83 % aptaujāto iedzīvotāju.

 

LNT ziņu sižets par pētījumu 20.03.2019.

TV3 ziņu sižets par pētījumu 20.03.2019.

Laikraksta Diena raksts 21.03.2019.

 

“Sabiedriskās domas pētījums par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem” īstenots IeVP Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta Nr. 9.1.3.0/16/I/001 “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana” ietvaros. Pētījumu īstenoja SIA Comperio un nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences 2018. gada oktobrī.