Izstrādā priekšlikumus, lai valsts un pašvaldību pakalpojumus varētu saņemt vienkopus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar vairākām valsts iestādēm un pašvaldībām piedāvā izveidot Valsts vienotos klientu apkalpošanas centrus (VVKAC) lielākās apdzīvotās vietās, valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus pēc iespējas apvienojot ar pašvaldību pakalpojumiem, bet pārējos novados pašvaldības sniegs dažus no valsts pakalpojumiem.

Par šādas pieejas dzīvotspēju liecina VVKAC tīkla pilotprojekts, kas tika īstenots šī gada pirmajā pusgadā. Pilotprojekta noslēguma diskusijā VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis uzsvēra: „Pilotprojekts ļāva pārliecināties par to, ka valsts iestādes un pašvaldības var strādāt kopā un ir gatavas sadarboties, lai to pakalpojumi kļūtu ērtāki un pieejamāki iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām. Visās projektā iesaistītajās pašvaldībās sajutām iedzīvotāju atbalstu un patiesu ieinteresētību, lai turpinātu darbu. Šobrīd mūsu uzdevums ir vienoties par labāko modeli VVKAC tīkla izveidei visā Latvijas teritorijā.” Šie centri dos iespēju taupīt laiku un naudu, apmeklējot vienu klientu apkalpošanas centru, tā vietā, lai saņemtu sev nepieciešamos pakalpojumus atsevišķi katru savā valsts vai pašvaldības iestādē.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka saskaņā ar maijā veiktās sabiedriskās domas aptaujas datiem, 75,7% Latvijas iedzīvotāji atbalsta iespēju saņemt visus valsts pakalpojumus vienuviet, bet 71,6% vēlētos vienuviet saņemt gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumus. Tikai 19,4% uzskata, ka ir jāsaglabā esošā kārtība, kad valsts un pašvaldību pakalpojumi tiek sniegti katrs savā iestādē. Ar aptauju rezultātiem var iepazīties šeit.

Pilotprojekta laikā visos centros kopā tika apkalpoti vairāk nekā 12 tūkstoši klienti, kas aptaujas anketās gandrīz vienbalsīgi pauž apmierinātību ar centros pieejamajiem pakalpojumiem un to kvalitāti.

VVKAC tīkla pilotprojektu ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu 2014.gada pirmajā pusgadā īstenoja VARAM sadarbībā ar vairākām valsts iestādēm un pašvaldībām. Izvērtējot sasniegtos rezultātus, VARAM šobrīd gatavo papildinātu 2013. gada februārī apstiprinātās Ministru kabineta „Koncepcijas par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi” versiju, kas tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā 2014.gada rudenī. Šī koncepcija būs pamats tam, lai visā Latvijā tiktu izveidots VVKAC tīkls.

Lai arī pilotprojekts ir noslēdzies, Rojas un Auces pašvaldības ir gatavas turpināt iesākto sadarbību ar valsts iestādēm un arī turpmāk šeit varēs saņemt atsevišķus Lauku atbalsta dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Uzņēmumu reģistra un Valsts zemes dienesta pakalpojumus.

Daugavpilī un Valmierā VVKAC turpinās darbu līdz jūnija beigām.

 

Informācijai:

Valsts vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveide ir tikai viens no darbības virzieniem ceļā uz ērtākiem un kvalitatīvākiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Lai radītu vienotus nosacījumus visiem publisko pakalpojumu sniedzējiem, pakalpojumi kļūtu kvalitatīvāki un to saņemšana ērtāka, ir izstrādāts Publisko pakalpojumu likuma projekts, kas 2014. gada 8.maijā tika izskatīts Saeimā 1. lasījumā. Tiek radītas jaunas iespējas saņemt pakalpojumus elektroniski. Lai nevajadzētu tos meklēt dažādo iestāžu vai pašvaldību tīmekļa vietnēs, arvien vairāk publiskie pakalpojumi elektroniski ir pieejami vienotajā portālā www.latvija.lv. Tiem cilvēkiem, kuri pagaidām vēl nav gatavi izmantot e-pakalpojumus, tiek plānotas apmācības un klātienes konsultācijas, tiek veidoti interneta pieejas punkti bibliotēkās.

 

Infografika: Publisko pakalpojumu pilnveide

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tel.: 67026533

E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.twitter.com/VARAM_Latvija

 

Informācijai:

Inese Bērs, pilotprojekta komunikāciju konsultante,

inese@comperio.lv, 26569696

 

 

Plašāka informācija par Valsts vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojektu:  www.vvkac.lv  un www.twitter.com/vvkac

 

 

 

Valsts vienoto klientu apkalpošanas centru pilotprojekts tiek īstenots projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% Latvijas valsts. Aktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

 

Ministru kabinetā atklāj karikatūru izstādi par ES projektu sasniegumiem

„Zīmējot karikatūras, biju patīkami pārsteigts, cik daudz projektu ir realizēts septiņos gados un cik tie ir noderīgi sabiedrībai!”, neslēpj mākslinieks Zemgus Zaharāns karikatūru izstādes „Eiropas Sociālais fonds – Tev!” atklāšanā Ministru kabinetā.

Trešdien, 28.maijā, valdības namā atvērta karikatūru izstāde, kurā ar vieglu smaidu atspoguļoti Valsts kancelejas un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrēto ESF projektu sasniegumi – rezultāti un ieguvumi iedzīvotājiem.

Karikatūru autors Z.Zaharāns: „Karikatūra ir ļoti piemērots veids, kā saprotami un uzskatāmi izklāstīt projekta rezultātus. Ja šī izstāde būtu atklāta pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās būtu vismaz par 5% lielāka.”

Atklājot izstādi, Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītājs Haralds Beitelis atzīst: „Ir pierasts par Eiropas fondiem domāt un runāt sarežģītā valodā, nāk prātā biezas atskaites, aiz kurām bieži vien pazūd projekta nozīme un tā praktiskie rezultāti. Ar šo izstādi gribam parādīt sasniegumus, praktiskos ieguvumus, ko ESF projekti snieguši ikvienam no mums tik dažādās jomās.”

Lielāko daļu projektu īstenojušas nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsver: „Sabiedrības līdzdalību nevar panākt ar administratīviem procesiem. Eiropas Sociālais fonds ir viens no tiem rīkiem, kas veicina sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Sabiedrības iesaiste liecina par tās uzticēšanos. Un jo mēs vairāk uzticamies viens otram, jo efektīvāk mazinām birokrātiju un administratīvos procesus.”

Izstādes atklāšanā viedokli pauda arī nevalstiskā sektora pārstāvis, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš: „Eiropas Sociālais fonds investē cilvēkos, nevis infrastruktūrā vai lietās. Šī ir ilgtermiņa investīcija, kuras rezultātus ir ļoti grūti mērīt skaitļos. Šāds ieguldījums nodrošina to, ka nākotnē mēs pieņemsim daudz kvalitatīvākus lēmumus. Demokrātija ir dārga, taču kļūdains lēmums – trīs vai četras reizes dārgāks.”

Arī SIF sekretariāta direktora vietniece Sandra Rieksta atzīst: „Eiropas Sociālā fonda projektu uzraudzība ne tikai veicināja sabiedrības līdzdalību, bet arī mazināja birokrātisko slogu. Atceros, ka 2007.gadā projekts bija jāiesniedz piecos izdrukātos eksemplāros un elektroniski. Šobrīd ir nepieciešams vairs tikai viens eksemplārs. Nākamajā projektu plānošanas periodā mēs vēlamies šo sistēmu padarīt vēl efektīvāku – tādu, kas kalpo cilvēkam un atvieglo projektu realizāciju.”

Valsts kanceleja un SIF 2007. – 2013. gada ES struktūrfondu plānošanas periodā uzraudzīja 279 ESF finansētu projektu ieviešanu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Izstādei izvēlētie projekti raksturo to dažādību. Izstādē atspoguļoti tie, kas stiprinājuši nevalstisko organizāciju spējas piedalīties valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, redzami arī NVO radīti jauni pakalpojumi iedzīvotājiem. Vairākas karikatūras veltītas administratīvo šķēršļu mazināšanai un uzlabojumiem valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitātē.

Izstāde visu vasaru būs apskatāma Ministru kabineta ēkā. Aicinām iedzīvotājus to apskatīt, iepriekš piesakoties (bezmaksas informatīvais tālrunis 80000120). Karikatūras apskatāmas arī elektroniskā formā.

Fotogrāfijas no izstādes atklāšanas pasākuma.

 

Zane Ozola

Komunikācijas departamenta konsultante

Valsts kanceleja

Tālrunis: 67082912, e-pasts: zane.ozola@mk.gov.lv

 

Informācija sagatavota pasākuma „Valsts kancelejas īstenoto Eiropas Sociālā fonda aktivitāšu publicitātes nodrošināšana” ietvaros. Pasākums tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda tehniskās palīdzības projekta Nr. VSID/TP/CFLA/11/06/006 „Tehniskā palīdzība Valsts kancelejas darbības nodrošināšanai”.

 

Seko mums:

www.twitter.com/vk_esfprojekti

www.draugiem.lv/vk_esfprojekti

http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/sasniegumi/

Aptauja: Visvairāk brīvprātīgo dzimuši Mežāža zīmē

Gatavojoties Starptautiskajai Brīvprātīgo dienai 5.decembrī, Izglītības un zinātnes ministrija noskaidrojusi, kāds ir Latvijas brīvprātīgais. Novembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka aptuveni viena trešdaļa aptaujāto (33%) pēdējo piecu gadu laikā ir veikuši brīvprātīgo darbu. Aktīvākas brīvprātīgā darba darītājas ir sievietes, respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, aptaujas dalībnieki ar pamatizglītību un augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, Latgalē dzīvojošie, kā arī respondenti, kuri pēc horoskopa zīmes ir Mežāži un Vērši.

Visbiežāk (21%) respondenti norādīja, ka ir darbojušies vides un dabas aizsardzības un sakopšanas jomā, piedalījušies talkās. Citas jomas, kurās veikts brīvprātīgais darbs, minētas retāk: 6% nosauca kultūras un mākslas pasākumus, 6% – veco ļaužu, invalīdu vai bērnu aprūpi, 5% – sporta aktivitātes u.t.t. Kopumā 65% iedzīvotāju norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā viņi brīvprātīgo darbu nav veikuši.

Respondentiem, kuri norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā ir veikuši brīvprātīgo darbu, lūdza norādīt, kas bija būtiskākais pamudinājums vai pamudinātājs viņu pirmajai brīvprātīgā darba pieredzei. Pētījuma dati ļauj secināt, ka būtiskākais pamudinātājs veikt brīvprātīgo darbu ir draugi (38%) un ģimene (23%). Nedaudz vairāk par 1/10 no tiem, kuriem ir brīvprātīgā darba pieredze, atzīmēja arī, ka viņus pamudināja skola vai augstskola (14%) vai viņi uzzināja par tādu iespēju internetā vai citos plašsaziņas līdzekļos (11%). Vaicāti, kādi ir bijuši viņu būtiskākie ieguvumi, veicot brīvprātīgo darbu, lielākā daļa aptaujāto, kuri bija piedalījušies brīvprātīgo darbā, norādīja, ka tas ir personiskais gandarījums par paveikto darbu (71%). Citi ieguvumi minēti ievērojami retāk: 39% norādīja, ka viņi ir ieguvuši jaunus draugus, paziņas, 26% – jaunas prasmes un zināšanas.

Jauniešu vidū brīvprātīgo darbs ir nedaudz vairāk izplatīts. Pēc ikgadējā jaunatnes politikas monitoringa datiem, pēdējā gada laikā brīvprātīgo darbu vairāk vai mazāk regulāri ir veikuši 52% jaunieši vecumā no 13 – 25 gadiem. Jāatzīmē, ka vecumā no 13 – 15 gadiem brīvprātīgo darbu veikuši pat 69% jauniešu, turpretī vecuma grupā 20 – 25 gadi tikai 44%. Nedaudz biežāk nekā vidēji brīvprātīgo darbu veikuši Zemgales jaunieši (60%). 53% jauniešu arī nākotnē izteikuši vairāk vai mazāk izteiktu vēlmi veikt brīvprātīgo darbu.

Pielikumā infografika: Latvijas brīvprātīgo portrets

Diāna Sīmansone, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes politikas jomā uzver: „Brīvprātīgo darbs ir lieliska iespēja visiem ne tikai jauniešiem, gūt jaunas zināšanas, prasmes, satikt jaunus draugus, interesantus cilvēkus. Tomēr tieši jauniešiem tā var kļūt par pirmo darba pieredzi, iespēju saprast vai kāda profesija ir viņiem piemērota.”

Plašāk ar aptaujas datiem klātesošie tiks iepazīstināti Starptautiskās Brīvprātīgo dienas svinībās 5.decembrī Rīgā, NVO namā (Laimdotas iela 42). Šeit no plkst. 13:00 Rīgas nevalstiskās organizācijas rīko atklātās lekcijas, radošās darbnīcas, brīvprātīgo apbalvošanu. Būs apskatāma arī fotogalerija „Brīvprātīgo platforma”. Plašāka informācija http://www.iksd.riga.lv/public/57397.html.

Informācija par citiem pasākumiem Latvijā Starptautiskās Brīvprātīgo dienas laikā.

Uzziņai

Aptauju par brīvprātīgo darbu novembrī pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veica Sabiedriskās domas un pētījumu centrs SKDS. Pētījuma atskaite pieejama šeit: http://www.jaunatneslietas.lv/images/Atskaite_11_2013.pdf 

Dati par jauniešiem un brīvprātīgo darbu gūti no Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējā jaunatnes politikas monitoringa. 2013.gadā aptauju veica  SIA „Excolo”. Pētījuma atskaite pieejama šeit:

http://izm.izm.gov.lv/upload_file/jaunatne/2013/IZM_Monitorings_2013.pdf

 

Diāna Sīmansone

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes politikas jomā

Tālr.: 67047953, diana.simansone@izm.gov.lv 

 

Seko mums

www.twitter.com/brivpratigais  un  www.twitter.com/jaunatneslietas

www.facebook.com/jaunatneslietas

www.draugiem.lv/jaunatneslietas

 

Informācijai par pētījumu: Gunta Misāne, 29115356, gunta@comperio.lv

Nosaukti jauniešu video reklāmu konkursa “Jaunieši var!” uzvarētāji

Vakar, 7.novembrī Nacionālā jaunatnes politikas foruma „Ievirzi Latviju” laikā tika sveikti jauniešu video reklāmu konkursa „Jaunieši var” uzvarētāji. Uzvarētāju pulkā ir jaunieši no Liepājas, Jelgavas, Rīgas un Talsiem. 

Konkursa iniciatore, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes politikas jomā, Diāna Sīmansone uzrunājot klātesošos teica: „Saņemtie darbi liecina ne tikai par plašajām lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējām kādas ir jauniešiem, bet arī par mūsu jauniešu tehniskajām un radošajām spējām radīt interesantus un saistošus video materiālus.”

Konkursa mērķis bija ieinteresēt jauniešus aktīvi un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, iesaistoties sporta aktivitātēs, brīvprātīgo darbā, uzņēmējdarbībā, interešu izglītībā, jaunatnes organizācijās, skolas/augstskolas pašpārvaldē vai pašvaldības/valsts lēmumu pieņemšanas procesā. Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumu, jaunieši no visas Latvija iesniedza video reklāmas rullīšus. Kopumā tika iesniegts 81 darbs. Apbalvošanas ceremonijā tika nosaukti piecikonkursa uzvarētāji.

Pateicoties AS „Tallink Latvija” atbalstam, uzvarētāji dosies jūras ceļojumā uz Stokholmu, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija katras kategorijas uzvarētājam vai uzvarētāju komandai piešķirs dāvanu karti 100 latu vērtībā tēriņiem uz prāmja.

Kategorijā „Jauniešu iesaistīšanos jaunatnes organizācijās, skolas/augstskolas pašpārvaldē vai valsts/pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā veicināšana” tika iesniegti 9 video. Par uzvarētāju tika atzīts Viljama Briča no Liepājas darbs „Liepājnieka pieredze”.

Kategorijā „Jauniešu iesaistīšanos interešu izglītībā vai apmācībās veicināšana” tika iesniegti 23 video. Kategorijā uzvarēja komandas „Komerči” no Jelgavas darbs „Jaunieši var!”

Kategorijas „Jauniešu iesaistīšanos sporta aktivitātēs veicināšana” tika iesniegti 27 video. Uzvarētājs ir Valdemārs Reinbergs no Jelgavas ar darbu „Esi aktīvs!”

Kategorijā „Jauniešu iesaistīšanos brīvprātīgo darbā veicināšana” tika iesniegti 13 video. Konkursa komisiju pārliecināja komandas „Vectēva dokumentālisti” no Rīgas iesniegtais darbs „Paaudze paaudzē”.

Kategorijā „Jauniešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā vai prakses iespēju izmantošanas veicināšana” tika iesniegti 9 darbi. Uzvarētāju laurus plūca komanda „Labākie” no Talsiem ar darbu „Pirmā pieredze biznesa pasaulē”

Pasākumā jauniešus sveica viņu vienaudži – jaunieši, kuri ir pierādījuši, ka ar savu mērķtiecību, neatlaidību, radošumu un aktivitāti jaunieši var gūt vērā ņemamus panākumus un būt par lielisku piemēru citiem. Tajā piedalījās reklāmu konkursa darbu iesniedzēji, kā arī visi 250 foruma dalībnieki.

Konkursa uzvarētāju darbus var apskatīt galerijā: www.draugiem.lv/jaunatneslietas

Plašāka informācija par konkursa norisi atrodama tīmekļa vietnēs: www.jaunatneslietas.lv un www.draugiem.lv/jaunatneslietas.

Konkursa darbus vērtēja konkursa komisija, kuras sastāvā bija Izglītības un zinātnes ministrijas, Jaunatnes starptautisko programmas aģentūras, jaunatnes organizāciju un informatīvās kampaņas īstenotāju SIA „Comperio” pārstāvji.

Diāna Sīmansone

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes politikas jomā

Tālr.: 67047953, diana.simansone@izm.gov.lv

Informācijai par konkursu: Inese Bērs, 26569696, inese@comperio.lv