Humors, nevis žēlošana var palīdzēt vairāk: tapusi stratēģija pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanai

Pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma, kopā ar SIA “Safege Baltija” un SIA “Prospero” 2017.gada sākumā izstrādājām “Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu stratēģiju pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanai.” Read more

Tapusi rokasgrāmata, lai par Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku

Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla izveide ir viens no valsts un pašvaldību sadarbības projektiem, kuru pozitīvo ietekmi jūt ikviena novada iedzīvotājs, kurā ir izveidots VPVKAC. Tas dod iespēju saņemt vairāku valsts iestāžu pakalpojumus turpat sava novada pašvaldībā nevis braucot uz pilsētu, tā tērējot savu laiku un naudu.Lai arī 2016.gadā Latvijā jau atvērti 59 VPVKAC , vēl joprojām ir pietiekoši daudz cilvēku, kas nezina par to darbību, atrašanās vietu vai pieejamajiem pakalpojumiem.

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma, Comperio eksperti izstrādāja Rokasgrāmatu pašvaldību darbiniekiem, sniedzot ieteikumus VPVKAC darbības publicitātes nodrošināšanai. Vienlaikus tika izstrādāti arī metodiskie norādījumi VPVKAC salīdzinošai novērtēšanai.

Ceram, ka šie ieteikumi kalpos par iedvesmas avotu stāstot par VPVKAC!

Rokasgrāmata un saistītie materiāli atrodami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē.

 

 

97% pašvaldību darbinieki uzskata, ka ES fondu finansējums ir palīdzējis uzlabot dzīvi reģionos

Lai novērtētu Valsts reģionālās attīstības aģentūras administrēto 494 projektu ietvaros ieguldīto gandrīz 500 miljonu EUR Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu atbilstību iedzīvotāju interesēm un to nozīmību pašvaldību darbā, 2015. gada rudenī SIA „Comperio” eksperti pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma veica novērtējumu. Pašvaldību darbinieku viedokļi tika apkopoti piecu reģionālo forumu laikā kā arī veicot to elektronisku aptauju.

Gan plānošanas reģionu ekspertu forumu dalībnieki, gan aptaujas respondenti kopumā augstu novērtēja veiktos ieguldījumus un to pozitīvo ietekmi uz pašvaldības attīstību un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, norādot, ka pašvaldībām par saviem līdzekļiem būtu iespējams segt tikai infrastruktūras uzturēšanas izdevumus vai veikt nelielus remontdarbus, un atzīst, ka tieši ES fondi ļāvuši pašvaldībām veikt vērienīgus infrastruktūras uzlabošanas darbus. Ar šo finansējumu tika salabotas daudzas ielas, izremontēti un uzcelti bērnudārzi, skolas, kultūras nami, bibliotēkas. Tika veikti ieguldījumi pilsētvides uzlabošanā pilnveidojot tūrisma pakalpojumus, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi. Tika izveidoti publiskie interneta pieejas punkti. Pašvaldību darbā palīdz piesaistītie jaunie speciālisti, izstrādāti vai atjaunotie pašvaldību plānošanas dokumenti.

Pētījuma secinājumi iekļauti informatīvajā apkopojumā par Valsts reģionālās attīstības aģentūras administrēto Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitāšu rezultātiem 2007.–2013. gada Eiropas savienības fondu plānošanas periodā. Apkopojumā iekļauti arī daudzi īstenoto projektu piemēri.

Ar pētījuma rezultātiem SIA „Comperio” valdes priekšsēdētāja Gunta Misāne iepazīstināja konferences „Vai ES nauda ir palīdzējusi uzlabot dzīvi reģionos?” dalībniekus. Konferences prezentācija apskatāma šeit.

Forumu cikls “Vai ES nauda ir palīdzējusi uzlabot dzīvi reģionos?”

Sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) septembrī un oktobrī organizējam ekspertu forumu ciklu “Vai ES nauda ir palīdzējusi uzlabot dzīvi reģionos?”. Forumi notiks dažādās Latvijas pilsētās, visos piecos plānošanas reģionos. Piedalīties ir aicināti plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvji. Pasākumu mērķis ir izzināt plānošanas reģionu un pašvaldību pieredzi, īstenojot ES fondu projektus, un izvērtēt sasniegtos rezultātus.

Forumu dalībnieki tiks aicināti rast atbildes uz būtiskiem jautājumiem: vai ES fondu finansējums ir devis pozitīvu ieguldījumu pašvaldību attīstībā? Vai pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem ir kļuvuši pieejamāki? Vai dzīves līmenis reģionā ir uzlabojies? Forumu moderators ir žurnālists Haralds Burkovskis.

Forumos iegūtā informācija, atziņas, finansējuma saņēmēju viedokļi un labās prakses piemēri tiks apkopoti ziņojumā un prezentēti noslēguma konferencē š.g. 12.novembrī Rīgā, kurā aicināti piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, plānošanas reģionu, pašvaldību u.c. ES fondu īstenošanā iesaistīto iestāžu pārstāvji.

Reģionālo forumu norises laiks un vieta:

Vidzemes plānošanas reģionā 30.septembrī Cēsīs, Cēsu pilī.
| Reģistrācija līdz 28. septembrim |

Rīgas plānošanas reģionā 2.oktobrī Rīgā, viesnīcas “Gutenbergs konferenču zālē.
| Reģistrācija līdz 29.septembrim |

Zemgales plānošanas reģionā 6.oktobrī Jelgavā, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā.
| Reģistrācija līdz 1.oktobrim |

Kurzemes plānošanas reģionā 7.oktobrī Kuldīgā, Kuldīgas mākslas namā.
| Reģistrācija līdz  2.oktobrim |

Latgales plānošanas reģionā 13.oktobrī Preiļos, Preiļu Kultūras centrā.
| Reģistrācija līdz 8.oktobrim |

Foruma darba kārtība

Noslēguma konference. 12.novembrī Rīgā, viesnīcā “Bellevue Hotel”.

Reģionālos forumus Valsts reģionālās attīstības aģentūra organizē sadarbībā ar SIA “Comperio”.

Papildus informāciju par forumiem, darba kārtību un reģistrāciju var iegūt sūtot e-pastu uz forumi@vraa.gov.lv vai zvanot Inesei Novadai – 26569696.

ES Austrumu partnerībai daudz izaicinājumu

2015.gada 20. un 21. maijā Rīgā notika Eiropas Savienības Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konference un Biznesa Forums. Tajos piedalījās arī Comperio ekspertes Gunta Misāne un Inese Bērs.  Tiekoties ar sadarbības partneriem un klausoties diskusiju dalībnieku viedokļos, radās daži secinājumi un viedokļi:

– Austrumu partnerība ir prioritāte tikai AustrumEiropas valstu dienas kārtībā. Par to liecina minimāli pārstāvētā Rietumeiropas pilsoniskā sabiedrība un bizness šajos pasākumos.

– Pēc sarunām ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, rodas pārliecība, ka Austrumu partnerības valstis ir beidzot nogurušas no ES valstu konsultatiem, kas brauc un mēģina teikt kā jākārto lietas. To atceramies arī no laika, kad Latvija bija iestāšanās procesā. Konsultantus varēja pieciest, ja bija cerība, ka tos pavada reāla nauda, reāliem projektiem, reāliem pasākumiem. Austrumu partnerības valstīs ir daudz zinošu cilvēku, kas redz precīzāk, kas būtu jādara.

– Palika atmiņā kādas Austrumu partnerības valsts pārstāves teiktais rekomendāciju izstrādes darba grupā, norādot, ka prasītos labāka atgriezeniskā saite no ES konsultantu puses. Savādāk, regulāri kāds braucot, izprašņājot, bet netiekot atsūtīta informācija par to kādi secinājumi ir izdarīti pēc tikšanās.

– ES donoru pārstāvji, kā vienu no problēmām minēja, donoru programmu nesaskaņotību. Tāda problēma pastāvēja arī pirms Latvijas iestāšanās, kas nekaitēja izmantot pieejamos līdzekļus. Varbūt pārlieka centralizētība arī nav nepieciešama?

– Klausoties Biznesa forumā teikto, uzprasījās secinājums – galu galā viss atgriežas pie tā, ka esam ieinteresēti veikt biznesu kopā, nevis “bīdīt” politiku.

– Abu pasākumu vienojošs motīvs bija tas, ka domājot par nākotni – svarīgi ir uzrunāt jaunatni Austrumu partnerības valstīs un, nenoliedzami, biznesam un pilsoniskajai sabiedrībai svarīga ir bezvīzu režīma ieviešana ar visām Austrumu partnerības valstīm.

Īpašs gandarījums bija tad, kad tiekoties ar partneriem no Moldovas, ar kuriem īstenojām tiešām mazu projektu gandrīz 5 gadus atpakaļ, uzzinājām, ka mācību brauciena laikā uz Latviju dibinātie kontakti Moldovas partneriem ir noderīgi vēl joprojām un sadarbība turpinās jau ar taustāmākiem rezultātiem.

 

Lepojamies, kad novērtē mūsu paveikto

Jutāmies pagodinātas, kad vērienīgajā Eiropas nevalstisko organizāciju pasākumā “NVO Forums – Rīga 2015”, kas notika Latvijas ES Prezidentūras ietvaros 2. un 3. martā, profesors Roberts Ķīlis kā izcilu piemēru  sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā prezentēja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2030” izstrādes procesu.

Tas bija projekts, pie kura arī mēs strādājām ar sirdi un aizrautību, ar patiesu pārliecību, ka katra cilvēka viedoklim ir nozīme. Vairāk par projektu šeit.

Lai vairāk sieviešu piedalītos lēmumu pieņemšanā

Comperio valdes locekle Inese Bērs, būdama arī sieviešu uzņēmēju biedrības „Līdere” valdes locekle, tika uzaicināta piedalīties apaļā galda diskusijā par sievietēm lēmumu pieņemšanas procesos inovatīvos uzņēmumos „Viņa izlemj, Jūs gūstat panākumus” („She Decides You Succeed”), ko organizēja „Eiropas sieviešu izgudrotāju un novatoru tīkls” 2015.gada 3.februārī Londonā Karaliskajā Aizjūras Līgas mājā. Diskusijā piedalījās vairāk kā 40 sievietes no Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes, Rumānijas un Latvijas , kas pārstāvēja dažādas sieviešu uzņēmēju organizācijas.

Diskusijas mērķis bija iepazīties ar katras valsts situāciju par sievietēm vadošajos amatos un viņu lomu lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī identificēt labās prakses piemērus, lai varētu sagatavot rekomendācijas turpmākai rīcībai situācijas uzlabošanai. Inese Bērs sniedza pārskatu par situāciju Latvijā un dalījās ar savām idejām, ko vajadzētu darīt, lai uzlabotu sieviešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesos inovatīvos uzņēmumos. Ineses Bērs uzstāšanos atzinīgi novērtēja citas pasākuma dalībnieces, kas izteica interesi turpmāk sadarboties.

Atklājot centru Rīgā, uzsāk Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi

Šodien, 2015.gada 5.februārī, Rīgā svinīgi tika atklāts pirmais Valsts vienotais klientu apkalpošanas centrs (VVKAC). Turpmāk, lai saņemtu vairāku valsts iestāžu pakalpojumus, Rīgas iedzīvotājiem vairs nevajadzēs doties uz katru valsts iestādi atsevišķi. Tos, taupot savu laiku un resursus, varēs saņemt vienuviet – Valsts vienotajā klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 (Valsts ieņēmumu dienesta ēkā). VVKAC Rīgā ir pirmais no daudzajiem klientu apkalpošanas centriem, kas šogad pakāpeniski tiks izveidoti dažādās Latvijas pašvaldībās.

VVKAC Rīgā var saņemt vairākus Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumus (plašāk par pieejamajiem pakalpojumiem http://ej.uz/VVKACpakalpojumi). Iespējams, ka jau tuvākajā laikā šīm valsts iestādēm pievienosies arī citas, tā padarot valsts pakalpojumus arvien pieejamākus iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka šo valsts iestāžu pakalpojumus joprojām var saņemt arī iestāžu esošajās nodaļās/klientu apkalpošanas centros Rīgā un citur Latvijā.

VVKAC izveidi Latvijā augstu vērtē Ministru prezidente Laimdota Straujuma: „Esmu gandarīta par to, ka iedzīvotājiem valsts piedāvā iespēju nokārtot dažādus ar valsti un pašvaldībām saistītus pakalpojumus vienuviet. Pie šādas idejas par valsts un pašvaldību „vienas pieturas” klientu apkalpošanas centru man bija tā iespēja sākt darbu, strādājot Vides un reģionālās attīstības ministrijā, un man ir patiess prieks, ka tagad šī ideja ir īstenojusies. Šī gada laikā ir plānots, ka šādi vienas pieturas pakalpojumu sniegšanas punkti tiks izveidoti 89 pašvaldībām, un es ceru, ka arvien vairāk iedzīvotāju izmantos šīs iespējas un pārliecināsies, cik tas klientam ir ērti un patīkami.”

Vienoto centru tīkla izveide un publisko pakalpojumu elektronizācija Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes tuvāko gadu laikā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienlaicīgi strādā divos it kā pretrunīgos virzienos – attīstot gan modernu digitālo saziņu, gan saziņu klātienē. Tomēr te pretrunas nav. Jebkuram iedzīvotājam jāvar saņemt nepieciešamos pakalpojumus tādā veidā, kā viņam ērtāk: vai tīmeklī, vai Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Iedzīvotāju interese liecina, ka ir nepieciešami abi veidi – galvenais, lai serviss būtu ērts un kvalitatīvs. To var salīdzināt ar grāmatu lasīšanu: lai gan ir pieejamas aizvien ērtākas iespējas lasīt grāmatas elektroniskā formā, papīra grāmatas aizvien ir pieprasītas.”

VVKAC Rīgā ir nākotnes Vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru tīkla pirmais vēstnesis. Centru izveide pašvaldībās tiks uzsākta jau šogad un jau šobrīd norisinās vienošanās par to izveides kārtību. Saskaņā ar koncepciju, Rīgā plānots izveidot vairākus klientu apkalpošanas centrus. Vienlaikus ar VVKAC darbību Talejas ielā 1, no februāra Rīgas domes Dzimtsarakstu nodaļās ir iespējams iesniegt dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojuma Bērna piedzimšanas pabalsts saņemšanai.

VVKAC Rīgā izveides iniciatora Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda: „Esam priecīgi, ka Valsts ieņēmumu dienesta telpas kļuvušas par pirmo vietu, kur iedzīvotājiem būtiskus valsts iestāžu pakalpojumus var saņemt vienkopus. Tas ļaus ievērojami optimizēt laiku un izdevumus, kas ikdienā tiek veltīts šo iestāžu apmeklējumiem dažādās pilsētas vietās. Varu piebilst, ka šo iespēju jau paguvuši izmantot un atzinīgi novērtēt gan apmeklētāji, gan mūsu pašu darbinieki. Uzskatu, ka kopumā šī iecere ir veiksmīga un tā jāturpina attīstīt!”

VVKAC darba laiks: pirmdien: 8:15 – 19:00, otrdien, trešdien, ceturtdien: 8:15 – 17:00, piektdien: 8:15 – 16:00. Nedaudz atšķirīgs darba laiks ir Valsts darba inspekcijai, kas pirmdienās apkalpo klientus līdz 17:00, bet piektdienās – līdz 15:45.

Fotogrāfijas no atklāšanas pasākuma: goo.gl/jC9lGo.

Informācijai:

Gunta Misāne, VVKAC komunikāciju konsultante

gunta@comperio.lv

Plašāka informācija par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi: www.vvkac.lv   un www.twitter.com/vvkac

Vairāk nekā 1800 Latvijas darba devēju kļuvuši zinošāki un aktīvāk iesaistās sociālajā dialogā

Kopš 2010. gada Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) veltīja uzmanību Latvijas darba devēju prasmju un kompetenču attīstībai biznesa vadībā, sniedzot atbalstu tiem uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot biznesa ilgtspēju ar sociālā dialoga starpniecību.

LDDK, sadarbībā ar augsti kvalificētiem nozares ekspertiem un profesionāļiem, piedāvāja darba devējiem apgūt trīs mācību programmas, kas katra ilga divas vai trīs dienas: „Divpusējais un trīspusējais sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība”, „Publiskās – privātās partnerības veicināšana un stratēģiskā vadība”, „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība”. Apmācības norisinājās kā lekcijas ar atvērta tipa diskusijām par apmācību tēmu, kas sniedza iespēju arī neformālā gaisotnē tikties ar citiem reģiona uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.

„Iespējams, tieši apmācību neformāla puse veicinājusi reģionu uzņēmēju apvienošanos un aktīvāku sadarbību ar sava novada pašvaldību. Priecē tas, ka šo gadu laikā novados izveidotas vairākas jaunas uzņēmēju apvienības,” stāsta Anna Pavlina, LDDK Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta vadītāja.

Apmācības ir noslēgušas. Piecu gadu laikā tajās piedalījušies 1849 darba devēji. Visas trīs programmas noklausījušies 185 dalībnieki, saņemot LDDK Biznesa resursu centra sertifikātu. Apmācības notikušas 25 Latvijas pilsētās, kopā noorganizētas 98 mācību grupas.

Četrus gadus kursu par sociālo dialogu vadīja pieredzējis lektors un nozares praktiķis Aivars Kalniņš. Tas devis iespēju salīdzināt situāciju vairāku gadu garumā un dažādās Latvijas pusēs: „Manuprāt, lielākie ieguvēji bija uzņēmēji reģionos – aktīvie cilvēki, uz kuriem lielā mērā balstās Latvija. Aizņemtības dēļ tiem nav laika braukt uz dažādiem kursiem Rīgā, bet zināšanas par dialogu sabiedrībā, darba devēja un darba ņēmēja dialogu, personāla vadību gan no teorijas, gan no labās prakses piemēriem, palīdzēs uzlabot viņu uzņēmumu konkurētspēju nākotnē.”

Mācības darba devēju organizāciju biedriem un pārstāvjiem bija pieejamas bez maksas, pateicoties Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumam. Šo iespēju ir izmantojuši tādi Latvijas uzņēmumi, kā SIA „Baltkom TV”, SIA „Liepājas Olimpiskais centrs”, SIA „Getliņi EKO”, AS „G4S Latvia”, SIA „Komerccentrs dati grupa”, SIA „BM Industrial”, SIA „Liepājas RAS” un daudzi citi.

Mācības notika Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. Apmācības nodrošināja SIA „Comperio”.

 

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Šis materiāls ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15 % Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību. Par materiāla saturu atbild Latvijas Darba devēju konfederācija.

logo3

Neizgudro riteni no jauna. Nopērc to! – Franchise Hub Expo

Baltijas reģiona lielākajā franšīzes izstāde un konference „Franchise Hub Expo 2014“, kas  notika 11. novembrī Rīgā, pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus. Te varēja satikt vairāk nekā 25 zīmolu pārstāvjus, kas piedāvāja iegādāties franšīzi.

Konferencē pasaules līmeņa lektori sniedza izglītojošu ieskatu un biznesa izpratni franšīzes jautājumos, savukārt izstādē, kas notika vienlaikus ar konferenci, bija iespējams personiski satikt vairāku zīmolu pārstāvjus. Netradicionāla svešvalodu apmācība bērniem „Kids&Us” no Spānijas, sporta un brīvā laika pavadīšanas apģērbu ražotāji „Audimas” un nekustamā īpašuma aģentu tīkls „Capital Realty” no Lietuvas, ātrās ēdināšanas leģenda no ASV „Stake’n’shake” – ir tikai daži no zīmoliem, kas meklē biznesa partnerus – franšīzes ņēmējus.

Spāņi Latvijā vēlas dibināt svešvalodu skolu maziem bērniem

Valodu skolu tīkls bērniem „Kids&Us” izmanto netradicionālas svešvalodu mācību metodes, kur bērni jau no viena gada vecuma tiek vispusīgi iepazīstināti ar svešvalodu. Valodu centros mācības notiek ar spēļu, notikumu atstāstu, dziesmu, deju un citu nodarbību palīdzību. Izmantojot šī tīkla izstrādāto metodiku, svešvalodas mācās jau vairāk nekā 65 000 bērnu, bet astoņās valstīs pašlaik darbojas vairāk nekā 200 tīkla mācību centru, kas strādā pēc franšīzes modeļa. „Pēdējo 3 gadu laikā mūsu skolu tīkls ir izaudzis vairāk nekā divas reizes. Mēs novērojam nepārtrauktu 30 procentu lielu pieaugumu katru gadu un nākamajā gadā ceram sasniegt 80 miljonus euro lielu apgrozījumu. Uzskatām, ka „Kids&Us” mācību metodes var veiksmīgi piemērot arī Latvijā,” sekmīgajā pieredzē dalījās „Kids&Us” dibinātāja Natālija Perarnau.

„Audimas” redz potenciālu Latvijas tirgū

Sporta un brīvā laika apģērbu ražotāji „Audimas” Latvijā ir pazīstami jau daudzus gadus. Pārsvarā gan to preces netiek tirgotas firmas veikalos, bet gan kopā ar citiem ražotājiem. Savukārt Lietuvā uzņēmumam ir atvērti 24 veikali, no kuriem 10 strādā pēc franšīzes principa. „Mūsu partneri augstu vērtē mūsu sniegtos pakalpojumus – marketingu, biznesa modeli, sniegto atbalstu un, protams, pārbaudītu un pazīstamu zīmolu. Tajā pat laikā franšīze dod mums iespēju ātrāk attīstīties jaunos tirgos un piesaistīt profesionālus partnerus” – saka Neli Pilkauskiene, „Audimas” vairumtirdzniecības tīkla vadītāja.

„Capital Realty” piedāvā pārbaudītas metodes nekustamā īpašuma aģentu darbā

„Capital Realty” nekustamā īpašuma aģentūru tīklā darbojas 10 nodaļas, kas darbojas pēc franšīzes principa dažādās Lietuvas pilsētās. „Lielākā franšīzes biznesa modeļa priekšrocība ir liela starptautiska brokeru tīkla izveide. Strādājot vienotā tīklā, brokeri var veiksmīgi sadarboties, ātri apmainīties ar informāciju par jauniem objektiem un klientiem. Jo plašāks ir brokeru tīkls, jo ātrāk iespējams noslēgt darījumu. Bet ātrs, efektīvs un kvalitatīvs darījums – tā ir liela vērtība klientu acīs.” tā uzskata „Capital Realty” franšīzes vadītājs Povilas Mazuras. Pēc viņa uzskatiem, ja uzņēmuma darbība ir standartizēta, ir sistematizēta procesu vadība, bet uzņēmuma vadības instrumenti ir viegli piemērojami, tad attīstība, izmantojot franšīzes modeli, ir visai pievilcīga izvēle.

 

Seko mums:

www.twitter.com/FranchiseHubLV

www.facebook.com/Allaboutfranchising

www.franchisehub.eu

http://www.lu.lv/par/projekti/es/2014-2020/interreg/fancaizings/

 

Informācijai:

Konference un izstāde „Franchise Hub Expo” notiek Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Frančaizinga sadarbības tīkla radīšana Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu reģionā” ietvaros. Projekta finansējums no Eiropas Savienības ir 387 585 eiro. Par šīs publikācijas saturu ir atbildīga Latvijas Universitāte, un tā nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.